draugiem.lv
facebook.lv

PEP mammas Līgas Zelmenes-Laizānes raksts

Priekšlaikus dzimis bērniņš tas ir laikus dzimuša bērniņa zaudējums. Tās ir sēras, kas ir vienas no smagākajām emocijām. Sēras, kuras nevar un nedrīkst no savas dzīves vienkārši izslēgt. Vecākiem, rūpējoties pašiem par sevi un arī par mazuli ilgtermiņā, ir jāļaujas šīm sērām, jāiet tām cauri. Citādi atveseļoties nav iespējams.

Sajūtas, kas raksturīgas sērām, vēl ilgi var savstarpēji mīties – dusmas un vainas sajūta (uz sevi, uz vīru, uz personālu, uz likteni); skumjas par to, ka tā ir noticis; bailes par to, kā būs tālāk.

Var būt ilgstošs fizisks un emocionāls saspringums, tāpēc pamatīga raudāšana, kā arī izsmiešanās var būt ļoti palīdzoša, jo pēc tam seko liels atslābums.

Vecākiem pamatā varētu dominēt 3 sajūtas, kas ir gandrīz visu laiku ilgstoši, - vilšanās, kauna un vainas sajūta. Viens no uzdevumiem – tikt ar to galā, lai izveidotu mīlestības pilnas attiecības ar mazuli, kas ir grūti, bet ļoti, ļoti nozīmīgi. Pirmkārt jau tamdēļ, lai bērniņam būtu motivācija palikt šai pasaulē. Viņam vajag sajūtu, ka ir, pie kā palikt, kam piesaistīties gan fiziski, gan emocionāli.

Pavisam teorētiski – sēru darbs var notikt veiksmīgi, ja tajā ir ieguldīta 25 % sava enerģija, 20 % no partnera, 55 % no ārpuses (citiem cilvēkiem, aktivitātēm, iekšējās ticības, atbalsta grupām, mūzikas, dejas, citām mākslām/mākslas terapijām u.tml.). Tāpēc praktiski – ir jādara pašiem, ir jābūt kontaktā ar vīru/sievu un, protams, ar ārpasauli. Nebīstieties un nekaunieties lūgt palīdzību jebkuram!

Jo ilgāk mamma un tētis būs sastinguši savās bailēs, kauna un/vai vainas sajūtā, jo mazāka ir iespējamība veidot kontaktu ar bērnu. Jebkuras bailes paralizē cilvēku un neļauj attīstīties mīlestībai, kas ir svarīga mazuļa izdzīvošanai. Ir labi bailes uzrunāt, nosaukt vārdā, ieskatīties tām acīs un saprast, vai tiešām tieši šobrīd – šeit un tagad – man ir jelkāds pamats baidīties? Vai arī – gluži pretēji – es tomēr redzu un sajūtu – bērniņš ir dzīvs, viņam sitas sirsniņa, viņš elpo, visos monitoros ir labi rādītāji. Es zinu un ticu, ka viņam klāsies arvien labāk. Viņš ir stiprs. Daudz stiprāks nekā mēs visi spējam iedomāties.

Ja vecāki nevar būt līdzās, jo īpaši, ja mamma ir citā palātā vai citā slimnīcā, ļoti ieteicams ir tā saucamais sirdssaitītes vingrinājums. Tā ir vizualizācija – no mammas sirds stiepjas elastīga saitīte (vēlams – sārtā, zeltītā vai rozā krāsā), kas savienota ar mazuļa sirsniņu. Vienalga – lai cik tuvu vai tālu viņi būtu viens no otra, saitīte abus savieno un pa to pulsē mīlestība – no mammas uz bērniņu un atpakaļ.

Protams, ja vien tas ir iespējams, jebkāds vecāku un mazuļa fiziskais kontakts veicina šīs mīlestības pilnās attiecības.

Efektīvākais no atlabšanas veidiem – mazulis ķengura pozā atrodas uz mammas vai tēta krūtīm pēc iespējas ilgāk, bet ļoti vēlams – vismaz 2 stundas dienā. Tehniski ļoti palīdzošs šajā visā varētu būt mazuļu nēsāšanas slings.

Jā – mazuļa diagnožu lapa ir vairāk vai mazāk pilna, bet katrs bērniņš vēl joprojām ir cilvēciņš, kas visus līdzšinējos mēnešus aktīvi audzis un attīstījies.

Vai varat mirkli pasēdēt un pajust, kuras ir jūsu mazuļa tipiskākās rakstura īpašības? Varbūt mamma atcerās, kā viņš uzvedās puncī? Vai varat noteikt viņa temperamenta iezīmes?

MAZULIM NOTEIKTI NEPIECIEŠAMS VĀRDS. Viņš ir cilvēciņš jau no ieņemšanas brīža un viņa saukšana vārdā var būt ļoti iedrošinoša, ļaujot viņam pēc iespējas vairāk sajusties kā gaidītam jūsu ģimenes loceklim.

Ar mazuli var un vajag daudz runāt, stāstīt, jautāt, viņam var dziedāt. Viņu dziedinās arī maigi, glāstoši pieskārieni šo sarunu laikā.

Intuitīvās uzvedības realizēšana (spēja nolasīt mazuļa signālus, atpazīt viņa vajadzības) priekšlaikus dzimuša mazuļa vecākiem daudzējādā ziņā tiek apgrūtināta – vispirms jau ar pastiprinātiem uztraukumiem par bērnu un viņa tālāko attīstību, pašu vecāku emocionālo pārslodzi, sākotnēji ilgu uzturēšanos slimnīcā.

Grūtības saistībā ar mazuli var būt dažādās jomās. Priekšlaikus dzimuši bērniņi -

  • ir sliktāk paredzami attiecībā uz nomoda un miega stāvokļu ilgumu un regularitāti;

  • uz kairinājumu viņi pārsvarā izrāda “visu vai neko” reakcijas, grūtāk ir viņus noturēt aktīva nomoda stāvoklī. Bieži bērniņi ir miegaini, bet kad uz kairinājumu reaģē, tad ar lielu aktivitāti. Viņi iztur šādā izteiktas aktivitātes stāvoklī ilgāku laiku un sliktāk paši atkal var nomierināties;

  • mazuļiem raksturīgi ilgstoši raudāšanas periodi;

  • uz stimuliem (seja, balss, grabulis, bumba u.tml.) viņi reaģē neuzmanīgāk, mazāk reaģē arī uz to, ko vecāki rotaļājoties dara, lai piesaistītu viņa uzmanību;

  • retāk paši veido acu kontaktu, biežāk izvairās no vecāku acu skatiena, retāk smaida un mazāk vokalizē interakcijā ar pieaugušajiem.

Šīs abpusējās grūtības vispārinās daudzās ikdienas situācijās.

Iespējamais vecāku raksturojums drīz pēc priekšlaikus dzimuša mazuļa ierašanās

Praktiski ieteikumi un atgādinājumi gan sev, gan tuvajiem cilvēkiem, kā palīdzēt un atbalstīt priekšlaikus dzimuša mazuļa vecākus

 

Ar cieņu
Līga Zelmene - Laizāne
PEP mamma
Tel. 29517766

E-pasts: liga@bjk.lv
www.pep.lv